Visbiežāk izmanto svaigi dzēstu kaļķi, retāk – kaļķu pastu. Pūka kaļķis piešķir vājas, seklas krāsas. Jāizmanto balts kaļķis – augsts kalcija un taukains.
Cementa krāsās ietilpst arī balts vai pelēks portlandcements, kura marka nav zemāka par 400.
Līmvielas. Krāsošanas darbos tiek izmantotas dzīvnieku, kazeīna un augu līmes.
Visbiežāk tiek izmantota dzīvnieku līme. Tas var būt kauls vai gaļīgs. Piegādāts flīžu veidā, sasmalcināts un līmes želeja (gallerta).
Kazeīna līmi gatavo no tehniskā kazeīna (piena produkta) vai gatavās sausās kazeīna līmes. Tehniskais kazeīns var būt skābs vai fermentēts. Tas izšķīst karstā ūdenī, kad tam pievieno sārmu (boraks, amonjaks, soda, kaļķi). Gatavā sausā kazeīna līme stundas laikā jāizšķīdina aukstā ūdenī.
Pasta adhezīvā izturība ir zemāka nekā dzīvnieku līmei. Pasta pievienošana dzīvnieku līmei samazina tās plūstamību un atvieglo krāsas izsmidzināšanu uz vertikālām virsmām. Plaši izmanto tapešu līmēšanai.
Lai iegūtu normālu krāsas plēvi bez mērīšanas, uz 1 kg sausa krīta tiek patērēti 35 g sausas flīžu līmes (2,5 reizes vairāk želejlīmes) un 45 g cietes vai sausas kazeīna līmes. Praksē tiek izmantots nedaudz vairāk līmes.
Ūdenī šķīstošs (šķidrais) stikls. Ūdenī šķīstošo kālija stiklu izmanto kompozīciju krāsošanai, bet ūdenī šķīstošais nātrija stikls šiem nolūkiem nav piemērots, jo uz krāsotās virsmas veidojas balti izsvīdumi nātrija karbonāta nogulšņu veidā. Ūdenī šķīstošo stiklu izmanto ar silikāta moduli (attiecība Si02 pret K2O) vismaz 2,5, un tā ūdens šķīduma stiprumu nosaka ar hidrometru.