Ja salīdzinām porcelāna keramikas izstrādājumus ar citiem materiāliem iekšējo un ārējo sienu apdarei, kā arī ar grīdas flīzēm, jāņem vērā, ka šim materiālam ir augsta izturība un nodilumizturība. Jaunu ražošanas metožu izmantošana attiecīgajam materiālam padara to izturīgāku par dabīgo granītu, kas ir ļoti svarīgi, izmantojot grīdas segumu, kas pakļauts intensīvai slodzei. Atsevišķas ražošanas tehnoloģijas padara tās rakstu vienmērīgu visā flīzes dziļumā, tāpēc nevar pamanīt nelielu virsmas nobrāzumu. Apskatīsim porcelāna keramikas galvenās tehniskās īpašības.
Ja runājam par nodilumizturību, tas ir atkarīgs no virsmas apstrādes – vienkārša vai glazēta. Visu veidu materiāliem tiek pārbaudīta augšējā slāņa cietība. Tātad vienkāršai porcelāna keramikai tā ir 7 vienības, matētai – 8, glazētai – 6. Cietību nosaka flīžu virsmas izturība pret smiltīm.
Glazētā porcelāna keramikas izstrādājumi ir iedalīti klasēs no 1 līdz 5 atbilstoši lietošanas nosacījumiem. 1.-3.klase ieteicama iekštelpu virsmu apdarei, 4. un 5.klase vietās ar intensīvu pārklājuma slodzi.
Keramikas granīts ir ļoti blīvs materiāls, vidējais blīvums ir 2400 kg/m³, tāpēc tā ūdens absorbcija ir minimāla (procentu daļas), savukārt zema ūdens uzsūkšanās palielina materiāla salizturību.
Porcelāna keramikas izstrādājumi tiek apdedzināti augstā temperatūrā, tāpēc ekspluatācijas laikā ir ugunsizturīgi un nebaidās no sārmiem un skābēm – tas ļauj grīdas flīzes izmantot ķīmiskajās laboratorijās.
Keramikas granīts var tikt uzskatīts par videi draudzīgu materiālu, tas atšķirībā no granīta, kas uzrāda radioaktivitāti, ekspluatācijas laikā neizdala kaitīgas vielas.