Autonomā kanalizācija

Pēdējā laikā novērotā aktīvā lauku māju būvniecības attīstība ir nereāla, ja nav autonomu kanalizācijas sistēmu.

Katras autonomās kanalizācijas sistēmas galvenā daļa ir septiska tvertne, kurā sadalās ievērojama daļa dažādu notekūdeņos esošo organisko piesārņotāju. Pagājušajā gadsimtā mūsu valstī šo ierīci sauca par rotatoru, un tagad termins septiska tvertne ir cēlies no septisko tvertņu grieķu nosaukuma – putrefactive Septikā notiek organisko piesārņotāju sadalīšanās procesi uz anaerobām baktērijām (t.i. esošām, ja trūkst skābekļa piekļuves) un anaerobās fermentācijas laikā radušajām dūņām, kas nosēžas pašā septiskās tvertnes apakšā. Tāpēc septiska tvertne veic 2 galvenās funkcijas: septisko tvertni un, protams, anaerobo reaktoru.

Sadzīves notekūdeņos esošo dažādu piesārņotāju sadalīšanās procesi notiek paši no sevis, plašu dabā sastopamu baktēriju kultūru ietekmē. Progresīvā bioķīmija ir iemācījusies vadīt šādus procesus, un Krievijas rūpniecība ir apguvusi bioloģisko produktu ražošanu kanalizācijas sistēmām (pamatojoties uz viena no pasaules līderiem šajā jomā – Dienvidāfrikas uzņēmuma SANNITRE pētījumiem). Šīs vielas mūsu valstī tiek ražotas vairāk nekā piecus gadus. Ir jēga tos izmantot gan finansiāli, gan higiēniski.

Septikā sasniedzamā notekūdeņu attīrīšanas pakāpe parasti netiek uzskatīta par pietiekamu, tāpēc pilnīgai attīrīšanai tiek izmantotas dažādas drenāžas sistēmas zemē: filtru akas, pazemes filtrācijas lauki, smilšu un grants filtri un citi. Šeit tiek realizēta spēja sadalīt organisko piesārņojumu ar aerobiem mikroorganismiem skābekļa klātbūtnē. Tāpēc aerobās baktērijas autonomai notekūdeņu sistēmai noteikti ir iekļautas progresīvos bioloģiskajos produktos. Šīs kultūras, izgājušas cauri septiskajai tvertnei ar notekūdeņiem, aktīvi attīstās īpašās ierīcēs ūdens novadīšanai zemē, palielinot attīrīšanas efektivitāti.

Septiskajai tvertnei jāatbilst pamatprasībām:

– mazākais attālums – 30 cm starp septiskās tvertnes vāku un ūdens virsmu.

– septiskās tvertnes tilpumam jābūt vienādam ar četriem ūdens patēriņam dienā;

– septiskās tvertnes minimālais dziļums ir 1,2 m;

– septiskās tvertnes ģeometrijai jābūt tādai, lai notekūdeņu ceļš septikā būtu maksimāls.

Related Posts